Mūsdienās, urbanizācijas rezultātā, arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām. Laukos paliek dzīvot vien retais, tāpēc lauksaimniecība kā nozare pamazām iznīkst. Cilvēki neredz iespēju ar to nopelnīt, turklāt lauksaimnieka darbs ir grūts un cilvēkus īpaši nevilina, taču patiesībā, tas var būt pat ļoti ienesīgs bizness. Ja runājam tieši par lopkopību, ir daudz izvēles iespēju un pieņemot pareizos lēmumus, ir iespējams pelnīt daudz vairāk, nekā daudzos labi apmaksātos amatos. Kā tad uzsākt nodarboties ar lopkopību?

Lai uzsāktu lopkopības biznesu, vispirms ar daudz ko ir jāapdomā teorētiski. Lopkopība ir ļoti plašs jēdziens, tāpēc jāsaprot, kādu nozari tieši izvēlēsieties, kādas darbības metodes izmantosiet, ar ko sadarbosieties, cik plaši strādāsiet utt. Pats pamats ir fermas uzturēšana un dzīvnieku audzēšana, kam vajadzēs telpas mājlopu turēšanai, iekārtas, aplokus utt., taču daudzi lopkopji izvēlas apvienot zemkopību ar laukkopību, lai paši varētu iegūt lopbarību un viņi nebūtu atkarīgi no piegādātāju cenu svārstībām. Tāpat ir jādomā par savas produkcijas realizācijas iespējām. Ja rocība to ļauj, iespējams izdevīgāk ir pašam produktu arī apstrādāt un pārdot, nevis vienkārši nodot uzpircējiem. Teorētisko jautājumu ir daudz un no jūsu izvēlēm ir atkarīgas arī turpmākais ceļš. Viena no būtiskākajām izvēlēm, ko jāveic, noteikti ir par darbības jomu, jeb to, kādi mājlopi tad tiks audzēti työttömälle lainaa.

Viena no populārākajām lopkopības nozarēm pašlaik ir liellopu audzēšana. Tas ir bizness ar ļoti augstu investīciju atdevi, taču būs jāgaida, līdz produktu varēs realizēt. Liellopi aug salīdzinoši ilgi, tāpēc jābūt pacietīgam un nevar cerēt uz peļņu jau pirmajos mēnešos, taču liellopu gaļa ir vispieprasītākā, turklāt govis ražo arī pienu. Investīcijām jābūt arī lielām, jo vajadzīgas gan lielas, plašas telpas, gan vieta ganībām, gan arī slaukšanas iekārtas un cita lopkopības tehnika.

Arī cūkkopība ir ļoti populāra un izplatīta Latvijā. Tā pēc investīciju atdeves un peļņas ir līdzīga liellopu audzēšanai, taču tā ir mazliet nestabilāka. No cūkām tiek iegūta tikai gaļa, līdz ar to, problēmas ar lopiem var radīt ļoti lielus zaudējumus. Kā piemēru varam minēt cūku mēra epidēmiju (nopea), kad daudzi cūkkopji guva lielus zaudējumus, taču, ja viss norit bez problēmām, cūkkopība ir visai ienesīga un lielās sākotnējās investīcijas ar laiku noteikti atmaksāsies.

Mazāk populāra ir, piemēram, kazu un aitu audzēšana. Ar tām uzsākt nodarboties ir daudz vieglāk, turklāt arī konkurence nav liela, taču, diemžēl, pieprasījums ir mazāks. Lai sāktu nodarboties ar aitkopību vai kazkopību ir nepieciešami mazāki ganību aploki un arī fermas, taču ir grūtāk atrast izdevīgus tirdzniecības ceļus, gan gaļai, gan kazas pienam, gan aitu vilnai.

Vēl ļoti populāra un rentabla ir putnkopība. Tā gan jau ir vēl viena atsevišķa nozare, kas ietver plašu mājputnu klāstu sākot no paipalām un beidzot ar strausiem. Vispopulārākā ir vistkopība, kas ir ļoti rentabla un tai ir nepieciešamas salīdzinoši mazas sākotnējās investīcijas. Vēl viens būtisks pluss ir tas, ka vistas gaļa u olas vienmēr ir pieprasītas. Pašlaik ļoti aktuāla ir tieši bioloģiskā vistkopība, kas vistas netiek turētas sprostos, bet var brīvi pārvietoties. Tam vajadzīgas lielākas investīcijas, taču šāds produkts tiek daudz augstāk novērtēts.

Lopkopība kopumā vienmēr ir bijusi, un būs ienesīga nozare, ir tikai jāprot atrast savu īsto vietu tajā un izmantot pareizās darbības metodes. Ja lauksaimnieks tiešām gribēs sasniegt labus rezultātus un peļņas apjomus, viņam tas arī izdosies, turklāt bez smaga fiziskā darba un milzīgas piepūles.