To, cik labības audzēšana ir veiksmīga un ienesīga, nosaka ražas apjomi. Katrs lauksaimnieks, sējot labību, plāno iegūt ražu un ar to arī pelnīt naudu, taču pastāv divu veidu raža – potenciālā un faktiskā. Potenciālā raža ir tā, ko teorētiski varētu iegūt pie nosacījuma, ka augšanas apstākļi un pārējie faktori ir labvēlīgi labības augšanai. Faktiskā raža, savukārt, ir tā, kas faktiski arī tiek iegūta. Nereti potenciālā raža no faktiskās ievērojami atšķiras un pie tā ir vienojami šie audzēšanas faktori. Kā tad iespējams panākt, ka faktiskā raža ir maksimāli tuva potenciālajai ražai jeb kā ir iespējams palielināt labības ražu neņemot lielus kredītus no Rumānijas (cel mai bun credit rapid nebancar de astăzi)?

Pats pamats veiksmīgai ražai, protams, ir labvēlīga augsne. Augsnes auglība lielā mērā ir atkarīga no tās atrašanās vietas. Var gadīties, ka augsne konkrētajā vietā jau ir minerālvielām bagāta un ideāli piemērota labības audzēšanai, taču tā notek reti. Parasti augsnes sastāvs ir jāpapildina ar dažādiem ķīmiskajiem elementiem, kā arī augsne jāapstrādā, lai tai būtu piemērota struktūra. Augsnes auglību raksturo ļoti daudzu faktoru kopums, tāpēc to uzlabot nav nemaz tik viegli. Piemēram, nereti tiek lietots minerālvielu komplekss, lai uzlabotu augsnes auglību, taču minerālmēsli satur dažādu minerālvielu sajaukumu, kas varbūt nemaz nav piemērots konkrētajai augsnei. Tieši tāpēc, vispirms ir jāveic augsnes analīzes un pēc tam, augsne jāpapildina ar konkrētajām minerālvielām. Vēl, protams, jāņem vērā arī tas, kādas ir minerālvielu prasības un patēriņš izvēlētajai kultūrai.

Ja augsne ir auglīga, tas gan vēl nenozīmē, ka raža būs laba. Nākamais kritiskais punkts ir augšanas apstākļi. Daļa no tiem ir ietekmējama un daļa nav. Piemēram, laikapstākļi var ļoti lielā mērā ietekmēt to, cik liela būs raža, taču pašus laikapstākļus mēs nekā kontrolēt neveram. Ja laiks ir auksts un lietains, graudi var pat dīgt vārpās, kas pilnībā sabojā visu ražu. Tāpat vējš un lietus var radīt puvi un citas problēmas. Ja laiks ir pārāk sauss, palīdzēt var lauku laistīšana, taču lielās plantācijās tas ir laikietilpīgi un apgrūtinoši, kas ievērojami palielina audzēšanas kopējās izmaksas. Vēl pie augšanas apstākļiem var pieskaitīt arī kaitēkļus, sēnītes un nezāles. To visu, protams, var apkarot laukus miglojot, taču miglošana tiek stingri reglamentēta, jo tā var būt bīstama apkārtējai videi un pašai ražai.

Ļoti liela nozīme ražas apjomos ir arī sēklu kvalitātei. Pieredzējis graudkopis jau uzreiz varēs pateikt vai sēklas ir labas vai nē. Iesācējam ar to varētu iet grūtāk, tāpēc jāatceras, ka uz sēklas kvalitātes rēķina noteikti nevajadzētu mēģināt ietaupīt un ja sēklu pērkat, nevis iegūstat pats, noteikti to jāpērk no profesionālas saimniecības. Sēklām ir jābūt pareizi apstrādātām un uzglabātām, lai no tām varētu iegūt labu ražu.

Visbeidzot, ir jāizmanto pareizā tehnika un zemes apstrādes metodes, lai raža būtu laba. Zemes aršana ir ļoti svarīgs process augsnes apstrādē un ja tas netiek paveikts gana rūpīgi vai korekti, graudi var vai nu noslīkt zemē, vai tieši pretēji – tikt pilnībā atklāti un bojāti dažādu apstākļu ietekmē. Ir jāizvēlas atbilstoša zemes apstrādes un sēšanas tehnika, kā arī jāpielūko, lai darbs tiktu panākts kā nākas un tiktu vienmērīgi apsēts viss lauks.