Lauksaimniecība vienmēr ir bijis galvenais pārtikas avots cilvēkiem, taču, diemžēl, mūsdienās lauksaimniecība ir nozīmīgākais piesārņojuma avots. Kopš industriālās revolūcijas, kad lauksaimniecībā sāka izmantot mākslīgo mēslojumu un barības vielas, apritē nonāk pārlieku liels daudzums fosfora un slāpekļa, kas negatīvi ietekmē dabas procesus. Tāpat ar lauksaimniecību saistās cita veida piesārņojums. Tieši tāpēc lauksaimniecības sakarā arvien plašāk tiek runāts par bioloģisko lauksaimniecību un tās nozīmi vides saglabāšanā. Pastāstīsim plašāk, kas tad ir bioloģiskā lauksaimniecība.

Pēc būtības bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīga lauksaimniecība, kas darbojas uz dabas procesu izpratni. Dabā ir iekārtots tā, ka viss ir harmonijā. Viens organisms papildina otru, citi, savukārt, viens otru nepanes. Piemēram, augu slimībām ir antagonisti un kaitīgiem kukaiņiem ir virsparazīti. Izprotot, kas ir tie organismi, kas sadzīvo labi un kas ir tie, kas viens otru nomāc vai iznīcina ir iespējams audzēt un kopt vajadzīgos organismus, ļaujot dabas procesiem ritēt savu gaitu.

Pašā pamatā bioloģiskās lauksaimniecības metodes paredz, ka netiek baroti augi un indēti kukaiņi un nezāles, bet tas viss tiek panākts veicinot vajadzīgos bioloģiskos procesus. Šīs metodes ir ļoti dažādas, piemēram:

  • Organiskās masas (komposta, zaļmēslojuma, kūdras utt.) iestrādāšana zemē, kas nodrošina dažādu mikroorganismu un sīkbūtņu barošanos
  • Augsnes apstrādes paņēmienu (augsnes apvēršanu, irdināšanu) izmantošana, kas veicina mikroorganismu un sīkbūtņu barošanos
  • Augsnes un organiskās masas apstrāde ar preparātiem, kas augsnei grūti uzņemamus savienojumus pārvērš viegli uzņemamos savienojumos
  • Kultūraugu rotācija (katru kultūru katru gadu sēj citā vietā), iekļaujot tajā augus, kas spēj uzņemt slāpekli no gaisa
  • Maksimāla saules, vēja un lietusūdens izmantošana
  • Motorizētā apstrādes rīku aizvietošana ar mehāniskajiem
  • Ģenētiski modificētu organismu izmantošanas aizliegšana
  • Mājlopu turēšana brīvas audzēšanas apstākļos

Piekopjot šīs metodes, notiek ķēdes reakcija un arī lopkopība kļūst ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka. Audzējot lopbarību pēc bioloģiskajām metodēm, mājlopi uzņem tikai labu, augstas kvalitātes pārtiku, kas dod iespēju iegūt arī augstas kvalitātes dzīvnieku izcelsmes produktus, bez vai ar minimālu ķīmijas un hormonu izmantošanu lopkopībā.

Ja pārtikas un citi no produkti tiek audzēti un iegūti, izmantojot minētās bioloģiskās lauksaimniecības metodes, tie ir daudz veselīgāki un vērtīgāki. To sastāvā nav nekādu ķīmisku piejaukumu, jo nekas mākslīgs to audzēšanā netiek izmantots, taču produkti paši ir lieli un skaisti, jo dabas procesu iesaiste var atvairīt kaitēkļus, veicināt augšanu utt. Arī apkārtējās vides piesārņojums, protams, mazinās, jo nekas lieks nenonāk dabā. Tas nozīmē, ka tiek saudzēti dabas resursi, saglabāta bioloģiskā daudzveidība, tiek uzturēts ekoloģiskais līdzsvars un tiek veicināta augsnes auglība. Tikai izmantojot šādas lauksaimniecības metodes, mēs varam panākt, ka paši patērējam tīrus un veselīgus produktus, kā arī, ka resursi pārtikas iegūšanai pietiks ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm.